Vaškeviča spridzināšanā apsūdzētajam Mārtiņam Putniņam tika inkriminēts arī atbalsts naudas atmazgāšanā, dokumentu un maksājumu karšu viltošana personu grupā. Apsūdzības ekonomiska rakstura noziegumos daļēji kalpoja par apsūdzības pieņēmumiem par Putniņa motivāciju Vaškeviča spridzināšani un pasūtīju slepkavību veikšanai.

 

09.08.2011 Rīgas apgabaltiesas apelācijas tiesa pilnībā attaisnoja Vaškeviča spridzināšanā apsūdzēto Mārtiņu Putniņu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas atbalstīšanu pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 218.panta otrā daļas.

 

12.03.2009 Ekonomikas policijas ierosināja krimināllietu pret M.Putniņu pēc Krimināllikuma 193.panta ceturtajā daļā un 275.panta otrā daļā paredzēto noziedzīgo nodrījumu pazīmēm par maksāšanas līdzekļu viltošanu un izplatīšanu, kā arī dokumentu viltošanu, kas izdarīts atkārtoti personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

 

Tomēr drīz vien izrādījās, ka ‘pie kriminālprocesā iesaistītajām personām izņemtas nevis maksājumu kartes un dokumenti, bet gan kaut kas līdzīgs maksājumu kartēm un dokumentiem. Krimināllietas aizvēršanas lēmumā tiek minēts, ka ekspertīzes slēdzienā tika atzīts, ka izņemtajās maksājumu kartes un dokumenti neatbilst pieņemtajām izdošanas prasībām (būtībā tas nav nekāds viltojums un to nevar izmantot kā dokumentu vai maksājumu līdzekli), bet aizdomās turēto datoros nav atrasti nekādi pierādījumi par maksājumu karšu un dokumentu viltošanu gan dzēstos, gan nedzēstos failos, programmatūra ar kuru varētu to izdarīt arī nav uzinstalēta aizdomās turamo uz datoriem. Saņemot ekspertīžu slēdzienu jau 27.05.2009 Ekonomiskā policija aizdomās turamajiem neatcēla drošības līdzekļus un neaizvēra krimināllietu gandrīz 4 gadus.

 

Aizverot krimināllietu, kurā Mārtiņam Putniņam bija aizdomās turamā statuss, ne Ekonomikas policija, ne prokuratūra neuzskatīja par vajadzīgu viņu informēt par šo faktu un atbildi par krimināllietas aizvēršanu sniedza vien pēc rakstiska pieprasījuma. Visu pret Mārtiņu Putniņu ierosināto krimināllietu piesaukšana tiek izmantota apsūdzībā par Vaškeviča auto spridzināšanu un uzņēmēju pasūtījuma slepkavībā kā galvenais motivējošais pierādījums, tomēr aizdomās turamais netiek informēts par šo krimināllietu izbeigšanu, līdz ar to mēģinot ierobežot šīs informācijas izmantošanu aizstāvībā.

 

Daži bijušie aizdomās turamie šajā lietā uzskata, ka šīs „maksājumu kartēm un dokumentiem līdzīgos pierādījumus” varot būt piemetuši paši policijas darbinieki. Sūdzībā policijas Iekšējās drošības birojam par aizturēšanas momentā nodarītajiem miesas bojājumiem un piemestajiem lietiskajiem pierādījumiem tika prasīts izvērtēt aizturēšanas vietā izvietoto novērošanas kameru ierakstus, tomēr atbilde tika uzrakstīta balstoties tikai uz policijas darbinieku paskaidrojumiem nenoskatoties novērošanas kameru ierakstus. Atkārtoti pieprasot apskatīt videonovēršonas kameru ierakstus Ģenerālprokuratūrā, prasība tika atzīta par atbalstāmu, tomēr izdarīt to neesot bijis vairs iespējams, jo aizturēšanas vietas videnovērošanas kameru ieraksti vairs nebija saglabājušies.