Mārtiņš Putniņš

Advokāts: Tiesa atsakās pieņemt pierādījumus Vaškeviča slepkavības lietā

putnins — Tue, 27 Oct 2015 13:18:45 GMT

Rīgas apgabaltiesas tienesis kārtējo reizi ir attiecies iegūt pierādījumus tam, ka Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumā īstie vainīgie joprojām ir uz brīvām kājām, pastāstīja cietušā Vaškeviča pārstāvis, zvērināts advokāts Ivars Puķītis.

Tiesa noraidīja advokāta pieteikumu, kurā tika lūgts pievienot bijušā Muitas Kriminālpārvaldes direktora slepkavības lietā vairākus pierādījumus no šīs lietas arhīva un no citām lietām, kas varētu apliecināt, ka iespējamie vainīgie ir iepriekš sodītais noziedznieks Raimonds Štālbergs un vairāki specdienestu operatīvie darbinieki.

“Tiesneša atteikuma iemesls ir formāls un no cietušā tiesību aizstāvības viedokļa absurds, pasakot, ka cietušajam pašam nav tiesību vākt pierādījumus un līdzdarboties patiesības noskaidrošanā un lietas atklāšanā,” uzskata Puķītis.

Pēc advokāta paustā, lai arī tiesas galvenā funkcija ir lemt, vai apsūdzētais ir vainīgs vai nav, norobežojoties no izmeklēšanas, taču šajā gadījumā papildu pierādījumi tikai šo procesu atvieglotu.

Vaškeviča slepkavības mēģinājuma lieta tiek iztiesāta kopš 2009.gada un pašlaik uz apsūdzēto sola atrodas Mārtiņš Putniņš un divi Lietuvas pilsoņi – Edgars Krogertas un Sergejs Markevičius, kuri savu vainu noliedz.

Šāgada februārī Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments atcēla apelācijas instances spriedumu, ar ko minētajām personām tika noteikts mūža ieslodzījums, un nosūtīja lietu jaunai iztiesāšanai apelācijas instances tiesai.

“Mēs jau iepriekš publiski vairākkārtīgi esam uzsvēruši, ka izmeklēšana šajā procesā ir bijusi formāla un ka uz apsūdzēto sola pašlaik, iespējams, nav īstie cilvēki. Mūsu rīcībā esošie materiāli liecina, ka personas, starp kurām vajadzēja meklēt īstos vainīgos tiesas procesā pavīdēja vien pašā procesa sākumā, tas ir, iepriekš sodītais noziedznieks Raimonds Štālbergs, Satversmes aizsardzības biroja operatīvais darbinieks Aigars Sparāns, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta darbinieks Edgars Gulbis un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs. Taču pret viņiem lieta tika izbeigta,” sacīja cietušā pārstāvis.

Pēc viņa domām iepriekš minētajām personām no atbildības palīdzējuši izvairīties nepatiesi alibi un iznīcināti lietiskie pierādījumi, kas Vaškeviča procesos jau ir noticis vairākkārtīgi.

Ja tiktu pievienotas to lietu materiāli, ko šonedēļ tiesai savā lūguma iesniedza advokāts, šī noziedznieku saistība ar specdienestiem un Vaškeviča slepkavības mēģinājumu kļūtu vēl acīmredzamāka.

“Cietušajam ir tiesības uzzināt, kas tad ir mēģinājis viņu noslepkavot. Taču šīs lietas virzība no izmeklēšanas pirmsākumiem liecina, ka prioritāte nav patiesības noskaidrošana, bet gan, iespējams, mēģinājums novērst uzmanību no patiesajiem vainīgajiem,” piebilda Puķītis.

http://www.focus.lv/latvija/112/advokats-tiesa-atsakas-pienemt-pieradijumus-vaskevica-slepkavibas-lieta

Ieslodzījumu vietu pārvalde turpina atvainošanos par turēšanas apstākļiem

putnins — Mon, 26 Oct 2015 11:54:36 GMT

Vladimira Vaškeviča spridzināšanā apsūdzētais Mārtiņš Putniņš turpina cīņu administratīvajās tiesās par apstākļiem ieslodzījumu vietu pārvaldē.

Nu jau 7 reizes tiesa likusi atvainoties ieslodzītajam Mārtiņam Putniņam par likumā paredzēto ieslodzījuma apstākļu nodrošināšanu.

Jāpiezīmē, ka iepriekšējā kasācijas instance atzina par nepieņemamiem pierādījumus, uz kuru pamata Mārtiņš Putniņš un divi lietuvieši notiesāti ar mūža ieslodzījumu par Vladimira Vaškeviča slepkavību un 3 trīs uzņēmēju slepkavībām un nosūtīja lietu atkārtotai izskatīšanai.

Rīgas apgabaltiesa atstāja lēmumu negrozītu, kaut arī pierādījumie ne tikai tika savākti jauni un vainu apstiprinoši, bet gan arī vairāki liecinieki tiesas zālē atzinās, ka liecības parakstījuši atrodoties ieslodzījumā un tādējādi nodrošinot sev izkļūšanu brīvībā. Sākotnēji Rīgas apgabaltiesas spriedumu vajadzēja pasludināt š.g. jūnijā, tomēr tiesnesis Guntars Stūris pārcēla sprieduma pasludināšanu uz 2015.gada septembri, savukārt septembrī tiesa pārcēlā sprieduma datumu uz 2015.gada decembri, tādējādi liedzot apsūdzētajiem pārsūdzēt spriedumu, kura vēl nav.

Līdzīga situācija bija ar pašas pirmās instances tiesneša Jura Stukāna spriedumu - apsūdzētie vairāk nekā pusgadu gaidīja spriedumu un nevarēja to pārsūdzēt. Par minēto situāciju ar sprieduma tīšu novilcināšanu šajā kriminālprocesā ir uzrakstīta sūdzība Tieslietu ministram.

Vaškeviča spridzināšanā un uzņēmēju nogalināšanā apsūdzēto aizstāvju aizstāvības runas 2013.gada 16.maijā

putnins — Sun, 30 Jun 2013 17:51:03 GMT

V.Vaškeviča spridzināšanas, A.Lūša, G.Aišpura un G.Peredeļska slepkavībā apsūdzēto tiesāšana turpinājās Apelācijas instancē. Apelācijas instancē pirmās instances tiesas spriedums atcelts daļā un šajā daļā taisīts jauns spriedums. Ar spriedumu grozīta kvalifikācija, bet sods nav samazināts.

Aizstāvība sīki iztirzāja katru no pierādījumiem un atspēkoja apsūdzības versiju, tomēr Augstākās tiesa lēma nemainīt mūža ieslodzījumu slepkavībās apsūdzētajiem. Aizstāvība rada pretargumentus pilnīgi visiem lietā esošajiem lietiskajiem pierādījumiem un liecībām, uzrādīja visas liecībās esošās pretrunas. Apelācijas instances tiesa pasludinot spriedumu ignorēja daudz būtisku apstākļu, un to, ka apsūdzība tika balstīta uz nepilnvērtīgi pārbaudītām un visai pretrunīgām liecībām.

Iepazīties ar pilnu apsūdzētā Mārtiņa Putniņa aizstāvja runu var šajā PDF failā: http://www.sendspace.com/file/fh3t0o
Iepazīties ar pilnu apsudzētā E.Krogertas aizstāvja runu var šajā PDF failā: http://www.sendspace.com/file/ts1uhv

Vaškeviča advokāti piesola 3 miljonus eiro par nepatiesām liecībām

putnins — Tue, 04 Dec 2012 09:23:59 GMT

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji atstādinātā Finanšu ministrijas (FM) ierēdņa Vladimira Vaškeviča advokātus šā gada novembrī aicinājuši uz nopratināšanu kriminālprocesā, kas saistīts ar trīs miljonu eiro (aptuveni 2,1 miljona latu) piesolīšanu par nepatiesu liecību sniegšanu.

KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs, KNAB ir sācis kriminālprocesu par iespējamu vardarbības piedraudējumu, lai kādā iztiesāšanā esošā krimināllietā tiktu mainītas liecības smaga nozieguma izdarīšanā apsūdzētas personas interesēs.

Esot iegūti pietiekami pierādījumi, lai izmeklējamo rīcību kvalificētu kā Krimināllikuma (KL) 301.panta 2.daļā, KL 300.panta 2.daļā un KL 15.pantā paredzētas darbības jeb kā vardarbības piedraudējumu liecinieka iespaidošanā un mēģinājumu sniegt nepatiesas liecības tiesā, iztiesājot krimināllietu par smagu noziegumu.

Iegūto pierādījumu kopums KNAB izmeklētājam dod pamatu uzskatīt, ka vardarbības draudi ir izteikti kādai personai, lai tā tālāk iespaidotu liecinieku, kuram šo draudu iespaidā un par trīs miljonu eiro atlīdzību būtu jāatsakās no iepriekš sniegtajām liecībām tiesā un to vietā jāsniedz nepatiesas liecības apsūdzētā interesēs.

"Tāpat kriminālprocesa materiāli norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma mēģinājumu iesaistīt šajā krimināllietā arī citas personas nepatiesu liecību sniegšanai tiesā," informēja Vitenburgs. Viņš piebilda, ka šajā krimināllietā novembrī ir veiktas vairākas procesuālas darbības un vairākām personām noteikts aizdomās turētā statuss. Izmeklēšanas interesēs patlaban sīkāka informācija netikšot sniegta.

KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Kā pirmdien sacīja viena no Vaškeviča advokātēm Jeļena Kvjatkovska, informācijas izplatīšana par trīs miljonu eiro piesolīšanu apmaiņā pret nepatiesām liecībām ir kārtējā KNAB sabiedrisko attiecību kampaņa. Pēc Kvjatkovskas domām, kriminālprocesam par iespējamu mēģinājumu ietekmēt liecinieku nav nekādas perspektīvas un līdz tiesai tas nenonāks.

Vaškeviča advokāte atkārtoti uzsvēra jau iepriekš teikto, ka KNAB darbojas nevis ar mērķi izmeklēt noziegumu, bet atrast cilvēku un meklēt jebkādu pamatu šī cilvēka saukšanai pie kriminālatbildības.

Kā ziņots, novembra beigās Vaškeviča advokāti paziņoja, ka vasarā KNAB ir sācis jaunu kriminālprocesu par iespējamu Vaškeviča kukuļdošanas lietas liecinieku ietekmēšanas plānošanu. 21.novembrī advokāti uzaicināti uz KNAB šajā kriminālprocesā sniegt liecības, vienlaikus veikta kratīšana Vaškeviča un viņa sievas Ināras Vilkastes dzīvesvietā. Tā kā advokāti tai pašā brīdī bijuši KNAB, viņi šajā kratīšanā nav varējuši būt klāt.

KNAB izmeklētājiem advokāti paziņojuši, ka neliecinās par apstākļiem, kurus viņi varētu būt uzzinājuši, sniedzot juridisko palīdzību klientam. Tiesības advokātiem šādos gadījumos neliecināt ir paredzētas Advokatūras likumā. Vaškeviča advokāti uzskata, ka KNAB šīs viņu tiesības ir pārkāpis.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa pirmajā instancē patlaban izskata krimināllietu, kurā Vaškevičs apsūdzēts par kukuļu došanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonai, lai tādā veidā nodrošinātu labvēlīga lēmuma pieņemšanu pret kādu uzņēmumu ierosinātā pārbaudes lietā, kā arī lai netiktu veiktas pārbaudes pret citām konkrētām personām un firmām. Šajā lietā jau kopš pavasara neviena tiesas sēde nav notikusi, jo Vaškevičs ilgstoši slimo.

Minētais kriminālprocess Rīgas apgabaltiesā tiek izskatīts aiz slēgtām durvīm, jo kādam lieciniekam tajā piemērota speciālā procesuālā aizsardzība. Iepriekš publiski izskanējuši minējumi, ka aizsargājamais liecinieks varētu būt Vaškeviča kādreizējās darbavietas - VID - ģenerāldirektora vietnieks, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis, un tieši viņam arī Vaškevičs varētu būt devis kukuli. Par to, kā patiesībā viss noticis, spriedīs tiesa.

http://www.diena.lv/latvija/zinas/vaskevica-advokati-saukti-uz-nopratinasanu-lieta-kas-saistita-ar-3-miljonu-eiro-piesolisanu-par-nepa-13981426

KNAB sāk kriminālprocesu par draudēšanu lieciniekam Vaškeviča procesā

putnins — Mon, 03 Dec 2012 19:17:13 GMT

Saistībā ar iespējamiem draudiem kādam lieciniekam, kurš ir liecinājis bijušā kontrabandas apkarotāja Vladimira Vaškeviča kukuļošanas lietā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu.
Birojs gan neatklāj informāciju nedz par draudētāju, nedz to, kam draudi izteikti, taču norāda – KNAB ir uzsācis kriminālprocesu par iespējamu vardarbības piedraudējumu, lai kādā iztiesāšanā esošā krimināllietā tiktu mainītas liecības smaga nozieguma izdarīšanā apsūdzētas personas interesēs.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir iegūti pietiekami pierādījumi, lai KNAB izmeklētājs krimināllietā izmeklējamo rīcību kvalificētu kā vardarbības piedraudējumu liecinieka iespaidošanā un mēģinājumu sniegt nepatiesas liecības tiesā, iztiesājot krimināllietu par smagu noziegumu, vēsta birojā.

Iegūto pierādījumu kopums dodot pamatu KNAB izmeklētājam uzskatīt, ka vardarbības draudi ir izteikti kādai personai, lai tā tālāk iespaidotu liecinieku, kuram šo draudu iespaidā un par prettiesisku atlīdzību trīs miljonu eiro (apmēram 2,1 miljons latu) apmērā, ir jāatsakās no iepriekš sniegtajām liecībām tiesā un to vietā jāsniedz viņam jau sagatavotas nepatiesas liecības par smagu noziegumu apsūdzētas personas interesēs, vēsta KNAB.

Tāpat kriminālprocesa materiāli norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma mēģinājumu iesaistīt šajā krimināllietā arī citas personas nepatiesu liecību sniegšanai tiesā.

KNAB informē, ka šajā krimināllietā novembrī ir veiktas vairākas procesuālas darbības un vairākām personām noteikts aizdomās turētā statuss. Izmeklēšanas interesēs patlaban sīkāka informācija netiek sniegta.

KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka bažas par jauna kriminālprocesa uzsākšanu pret Vaškevču izteica viņa un Ināras Vilkastes advokāti Aloizs Vaznis, Juris Dzelme un Jeļena Kvjatkovska. Advokāti arī vērsās prokuratūrā un citās iestādēs, bažījoties, ka KNAB vēlas viņus ietekmēt, liekot tiem liecināt šajā kriminālprocesā un tādā veidā liedzot aizstāvēt klientus.

Pirmdien tika plānots skatīt krimināllietu, kurā Vaškevičs apsūdzēts kukuļošanā, taču apsūdzētā slimības dēļ lietas izskatīšana atkal atlikta. Zināms, ka viņš ārstējas ārvalstīs.

http://www.delfi.lv/news/national/criminal/knab-sak-kriminalprocesu-par-draudesanu-lieciniekam-vaskevica-procesa.d?id=42876288

Pret Vaškeviča „spridzinātāju” Putniņu izbeidz vēl vienu krimināllietu-papildināts

putnins — Thu, 28 Jun 2012 20:50:14 GMT

Vaškeviča spridzināšanā apsūdzētajam Mārtiņam Putniņam tika inkriminēts arī atbalsts naudas atmazgāšanā, dokumentu un maksājumu karšu viltošana personu grupā. Apsūdzības ekonomiska rakstura noziegumos daļēji kalpoja par apsūdzības pieņēmumiem par Putniņa motivāciju Vaškeviča spridzināšani un pasūtīju slepkavību veikšanai.

09.08.2011 Rīgas apgabaltiesas apelācijas tiesa pilnībā attaisnoja Vaškeviča spridzināšanā apsūdzēto Mārtiņu Putniņu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas atbalstīšanu pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 218.panta otrā daļas.

12.03.2009 Ekonomikas policijas ierosināja krimināllietu pret M.Putniņu pēc Krimināllikuma 193.panta ceturtajā daļā un 275.panta otrā daļā paredzēto noziedzīgo nodrījumu pazīmēm par maksāšanas līdzekļu viltošanu un izplatīšanu, kā arī dokumentu viltošanu, kas izdarīts atkārtoti personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Tomēr drīz vien izrādījās, ka ‘pie kriminālprocesā iesaistītajām personām izņemtas nevis maksājumu kartes un dokumenti, bet gan kaut kas līdzīgs maksājumu kartēm un dokumentiem. Krimināllietas aizvēršanas lēmumā tiek minēts, ka ekspertīzes slēdzienā tika atzīts, ka izņemtajās maksājumu kartes un dokumenti neatbilst pieņemtajām izdošanas prasībām (būtībā tas nav nekāds viltojums un to nevar izmantot kā dokumentu vai maksājumu līdzekli), bet aizdomās turēto datoros nav atrasti nekādi pierādījumi par maksājumu karšu un dokumentu viltošanu gan dzēstos, gan nedzēstos failos, programmatūra ar kuru varētu to izdarīt arī nav uzinstalēta aizdomās turamo uz datoriem. Saņemot ekspertīžu slēdzienu jau 27.05.2009 Ekonomiskā policija aizdomās turamajiem neatcēla drošības līdzekļus un neaizvēra krimināllietu gandrīz 4 gadus.

Aizverot krimināllietu, kurā Mārtiņam Putniņam bija aizdomās turamā statuss, ne Ekonomikas policija, ne prokuratūra neuzskatīja par vajadzīgu viņu informēt par šo faktu un atbildi par krimināllietas aizvēršanu sniedza vien pēc rakstiska pieprasījuma. Visu pret Mārtiņu Putniņu ierosināto krimināllietu piesaukšana tiek izmantota apsūdzībā par Vaškeviča auto spridzināšanu un uzņēmēju pasūtījuma slepkavībā kā galvenais motivējošais pierādījums, tomēr aizdomās turamais netiek informēts par šo krimināllietu izbeigšanu, līdz ar to mēģinot ierobežot šīs informācijas izmantošanu aizstāvībā.

Daži bijušie aizdomās turamie šajā lietā uzskata, ka šīs „maksājumu kartēm un dokumentiem līdzīgos pierādījumus” varot būt piemetuši paši policijas darbinieki. Sūdzībā policijas Iekšējās drošības birojam par aizturēšanas momentā nodarītajiem miesas bojājumiem un piemestajiem lietiskajiem pierādījumiem tika prasīts izvērtēt aizturēšanas vietā izvietoto novērošanas kameru ierakstus, tomēr atbilde tika uzrakstīta balstoties tikai uz policijas darbinieku paskaidrojumiem nenoskatoties novērošanas kameru ierakstus. Atkārtoti pieprasot apskatīt videonovēršonas kameru ierakstus Ģenerālprokuratūrā, prasība tika atzīta par atbalstāmu, tomēr izdarīt to neesot bijis vairs iespējams, jo aizturēšanas vietas videnovērošanas kameru ieraksti vairs nebija saglabājušies.

Notiesātais Vaškevičs ar naudu cenšas ietekmēt sabiedrisko domu

putnins — Mon, 23 Jan 2012 09:59:44 GMT

TVNET/LETA .
19:49, 1. novembrī, 2011 .

Šodien pie Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Ainara Latkovska (V) bija ieradušies trīs ASV lobisti no firmas

"Dan Shomon, Inc", lai darītu viņam zināmas savas bažas par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem Vladimira Vaškeviča krimināllietā. Savulaik ASV lobiju kompāniju pakalpojumi bija populāri to Latvijas banku vidū, kuras ASV tiesībsargi iekļāva melnajā sarakstā par naudas atmazgāšanu un sadarbošanos ar apšaubāmiem klientiem.

Latkovskis pastāstīja, ka trīs amerikāņu kungi viņam mēģinājuši iestāstīt, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs esot korumpēta iestāde, kas slikti izmeklē Vaškeviča krimināllietu un pieļauj viņa cilvēktiesību pārkāpumus. Kā apliecinājums tam tikusi minēta arī Lato Lapsas, Agneses Margēvičas un Kristīnes Jančevskas grāmata "Cits ķēķis: zem likumīgā "jumta"". Iespējams, amerikāņu lobisti cerējuši, ka Latkovska vadītā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija varētu iejaukties Vaškeviča krimināllietas izskatīšanā.

Latkovskis apgalvoja, ka piekritis sarunai ar ASV lobistiem, jo domājis, ka viņi norādīs uz kādiem būtiskiem pārkāpumiem īslaicīgās aizturēšanas iecirknī..
"Es "Shomon, Inc" (lobijiem - red.) paskaidroju, ka Latvijā neviens nevar iejaukties krimināllietas izmeklēšanā un izskatīšanā tiesā," teica Latkovskis. Viņš arī amerikāņiem norādījis, ka KNAB strādā profesionāli. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija gan pārrauga KNAB darbu, bet nekad neiejaucas konkrētu krimināllietu izmeklēšanā.

Latkovskis arī pauda izbrīnu, ka .
Vaškevičs vai viņa draugi tērē lielus līdzekļus, lai algotu ASV lobistu pakalpojumus un mēģinātu ietekmēt sabiedrisko domu Latvijā..
Tikmēr viens no Vaškeviča advokātiem Aloizs Vaznis aģentūrai LETA pastāstīja, ka viņam nav ne jausmas, kas šie ir par lobistiem, kuri runājuši ar Latkovski. "Man tas liekas dīvaini, jo, ja šādi kungi ir ieradušies, tad jau viņiem droši vien vajadzētu nākt ciemos pie Vaškeviča un viņa advokātiem," norādīja Vaznis. Jautāts, vai minētās personas gadījumā nav viesojušās pie paša Vaškeviča, advokāts norādīja, ka viņam nav zināms par šādu tikšanos.Vaznis arī piebilda, ka iepriekš nav neko dzirdējis par kompāniju ar nosaukumu "Shomon, Inc".

Kā jau ziņots, par atkārtotu nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas ienākumu deklarācijā apsūdzētajam ilggadējam Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekam, patlaban atstādinātajam Finanšu ministrijas ierēdnim Vladimiram Vaškevičam Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa piesprieda divu gadu cietumsodu..
Vaškeviču tiesa atzina par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma (KL) 219.panta 2.daļā - par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā.

Apsūdzībās pēc KL 326.panta 1.daļas, KL 195.panta 2.daļas un KL 195.panta 3.daļas tiesa Vaškeviču attaisnoja. Šie panti ir par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu..
Tiesas zālē apsūdzētais netika apcietināts..

Vaskeviča dzīvesbiedre uzņēmēja Ināra Vilkaste Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) Strasbūrā iesniegusi sūdzību pret Latvijas valsti. Vilkaste ECT sūdzas par valsts tiesībsargājošo iestāžu darbinieku rīcību, "realizējot kriminālas vajāšanas politiku pret viņu"..
Vilkastes sūdzībā minētie pārmetumi pārsvarā ir par KNAB darbinieku rīcību.

Apelācijas tiesa attaisno Putniņu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas atbalstīšanu

putnins — Sun, 21 Aug 2011 10:44:21 GMT

09.08.2011 Rīgas apgabaltiesas apelācijas tiesa pilnībā attaisnoja Vaškeviča spridzināšanā apsūdzēto Mārtiņu Putniņu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas atbalstīšanu (Krimināllikuma 20.panta ceturtā daļa un 218.panta otrā daļa). Atgādināsim, ka pirmās instances tiesa jau attaisnoja Putniņu šajos pantos, tomēr prokuratūra pārsūdzēja lēmumu apelācijas instancei.

Tādējādi, Mārtiņam Putniņam inkriminētais motīvs gaļas nozares uzņēmēju slepkavību un Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vaškeviča spridzināšanai nav pierādīts.

Tomēr sprieduma par gaļas pārstrādes jomas uzņēmēju slepkavībām un Vaškeviča spridzināšanu joprojām nav iespējams pārsūdzēt, jo pēc presē saceltās trauksmes par sprieduma neesamību Mārtiņš Putniņš spriedumu saņēma, bet apsūdzētie lietuvieši nē. Tādējādi nekas nav mainījies, jo neesot spriedumam, to nevar pārsūdzēt.

Mārtiņš Putniņš vērsies Satversmes tiesā (ST) un Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT)

putnins — Wed, 13 Jul 2011 09:56:12 GMT

Par ieilgušu motivēta tiesas sprieduma rakstīšanu triju uzņēmēju slepkavības un bijušā Muitas kriminālpārvaldes šefa Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājuma lietā viens no apsūdzētajiem Mārtiņš Putniņš vērsies Satversmes tiesā (ST) un Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), portālu "Delfi" informēja apsūdzētā advokāts Artūrs Zvejsalnieks.

Advokāts atgādina, ka 18.martā Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns pasludināja saīsināto spriedumu šajā krimināllietā. Lai gan kopš šī brīža pagājuši gandrīz četri mēneši, tiesa tā arī nav sagatavojusi motivētu spriedumu. "Apsūdzētie kategoriski noliedz vainu inkriminētajos noziegumos, tomēr spriedumu viņiem nav iespējams pārsūdzēt," teikts izplatītajā paziņojumā.

Viena no tiesas izteiktajām motivācijām, kas liedzot sastādīt pilnu spriedumu, ir tas, ka tiesnesim it kā jāiepazīstas ar lietas materiāliem un tiesas sēdes protokolu. "Nav gan izprotams, kā tiesnesis, neiepazīsties ar lietu, varēja notiesāt cilvēkus uz mūža ieslodzījumu," spriež advokāts.

12.jūnijā Putniņam beidzās apcietinājuma termiņš, tomēr viņš apcietinājumā atrodas joprojām. "Vienīgais apcietinājuma pamats ir nemotivēts tiesas spriedums, kuru nav iespējams pārsūdzēt, jo likums tādu iespēju neparedz, kamēr nav sagatavots pilns spriedums. Tāpat likums nenosaka nekādus termiņus tiesai, kādos jāsagatavo šis pats pilnais spriedums," teikts paziņojumā par tiesvedību.

ST konstitucionālo sūdzību iesniedzis Putniņa aizstāvis, zvērināts advokāts Zvejsalnieks. Apstrīdot Kriminālprocesa likuma norma, kas dod tiesai tiesības neierobežotu laiku un reizes atlikt pilna sprieduma sagatavošanu.

"Pašlaik likums ļauj turēt cilvēku apcietinājumā praktiski neierobežotu laiku uz nemotivēta sprieduma pamata. Pie kam cilvēkam nav iespējas nedz pārsūdzēt šādu spriedumu, nedz apstrīdēt apcietinājumu," norāda advokāts. Zvejsalnieks norāda, ka "likumdevējs pat nav paredzējis mehānismu, kā rīkoties, ja tiesa vispār nesagatavo motivētu spriedumu. Uzskatu, ka šāda situācija nav pieļaujama demokrātiskā valstī."

Zvejsalnieks cer, ka griešanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā un Satversmes tiesā veicinās lietas ātrāku un objektīvu izskatīšanu.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka lietā uz apsūdzēto sola sēdēja Lietuvas pilsoņi Edgars Korgerts un Sergejs Markevičs un Putniņš. Visus apsūdzētos pirmā tiesu instance notiesāja ar cietumsodu uz mūžu.

Rīgas apgabaltiesa izskatīja lietu, kurā trīs personas apsūdzētas par uzņēmēju Genādija Peredeļska, Gata Aišpura un Aigara Lūša slepkavībām, kā arī Vaškeviča slepkavības mēģinājumu.

Krogerts un Markevičs šajā lietā apsūdzēti par slepkavību un tās mēģinājumu, kā arī par ieroču un munīcijas nelikumīgu glabāšanu, savukārt Putniņš - par slepkavību un tās mēģinājuma organizēšanu, kā arī par nelikumīgu ieroču un sprāgstvielu glabāšanu.

Par trīs uzņēmēju slepkavību un Vaškeviča slepkavības mēģinājuma atklāšanu policija paziņoja 2009.gadā decembrī. No iepriekš policijas sniegtajiem komentāriem noprotams, ka organizētājs bijis Latvijas pilsonis Putniņš, bet Lietuvas pilsoņi izpildījuši pasūtījumu. Lietuvieši arī iepriekš nonākuši policijas redzeslokā un Lietuvā aizturēti par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar narkotikām, ieročiem un, iespējams, vardarbīgiem noziegumiem.

Jelgavas un Cēsu gaļas kombinātu vadītājs Lūsis ar sešiem šāvieniem tika nogalināts 2009. gada 10.janvāra vakarā savas privātmājas pagalmā Rīgas rajona Garkalnes pagasta Priedainē.

Savukārt Peredeļski ar vairākiem šāvieniem nošāva 2007.gada 6.februārī Rīgā, Imantā, pie daudzdzīvokļu mājas Slokas ielā, bet Jēkabpils uzņēmēju Aišpuru - 2007.gada septembrī. Peredeļskis nodarbojās ar kravu pārvadājumiem un bija vairāku uzņēmumu īpašnieks, bet abi pārējie uzņēmēji bija saistīti ar gaļas pārstrādes biznesu.

Savukārt Vaškevičs guva smagus ievainojumus 2007.gada maijā, kad Rīgā, Eksporta ielā tika uzspirdzināta viņa automašīna.

http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-ieilgusu-motiveta-sprieduma-rakstisanu-vaskevica-spridzinasanas-lieta-sudzas-ect.d?id=39546159

Vaškeviča automašīnas spridzināšanā apsūdzētie atrodas cietumā bez tiesas sprieduma (dokuments)

putnins — Tue, 14 Jun 2011 13:33:11 GMT

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 277.panta 7.punkta nosacījumiem: „personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 15 mēnešiem.Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesas tiesnesis iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ. Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis šo termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos un ar cita drošības līdzekļa piemērošanu nevar garantēt sabiedrības drošību.”

2011.gada 18.martā Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns paziņoja, ka atzīst Mārtiņu Putniņu un lietuviešus par vainīgiem inkriminētajos noziegumos, bet spriedums būs pieejams divu nedēļu laikā 2011.gada 1.aprīlē. Tomēr spriedums netika uztaisītslīdz 2011.gada 1.aprīlim, bet apsūdzētajiem tika nosūtīts paziņojums, ka spriedums būs pieejams 2011.gada 2.jūnijā. Tomēr arī 2011.gada 2.jūnijā apsūdzētie tikai saņēma vēl vienu papīru, kurā tiesas sprieduma sagatavosānas termiņš atkal tika pārcelts uz 2011.gada 14.jūliju.

Tādējādi Vaškeviča automašīnas spridzināšanā un uzņēmēju pasūtījuma slepkavībās apsūdzētie atrodas apcietinājumā bez tiesas sprieduma. Un tas ir iespējams valstī, kura sevi definē kā tiesisku valsti. Par šo faktu ir uzrakstīta sūdzība tieslietu ministram.