Vladimira Vaškeviča automašīnas spridzināšanā apsūdzētajam Mārtiņam Putniņam 2010.gada 23.maijā atrodoties Rīgas Centrālcietumā tika nodarīti redzami miesas bojājumi. Pēc uzstājīgiem rakstiskiem lūgumiem 2010.gada 26.jūlijā tika ierosināts kriminālprocess Nr.12509000920, nopratināti vairāki liecinieki, kuri redzēja M.Putniņa piekaušanu no cietuma apsargu puses, bet 2010.gada septembrī (t.i. vairāk nekā četrus mēnešus pēc piekaušanas) mistiski parādās eksperta slēdziens par nodarītajiem miesas bojājumiem, kura konstatēts, ka nekādu miesas bojājumu nav. Neskatoties uz vairākiem rakstiskiem lūgumiem tiesu medicīniskā ekspertīze par iegūtajiem miesas bojājumiem M.Putniņam tā arī nozīmēta netika.

 

2010.gada 21.martā Ieslodzījuma vietu Izmeklēšanas daļas izmeklētājs R.Veselis pieņēma lēmumu par krimināllprocesa Nr.12509000920 izbeigšanu, bet Specializētās vairāknozaru prokuratūras prokurors J.Kokorēvičs pēc sūdzības par šīs lietas izbeigšanu 2011.gada 21.aprīlī apstiprināja, ka krimināllieta pret ieslodzījuma vietu amatpersonām par miesas bojājumu nodarīšanu ieslodzītajam tiek izbeigta. Cietuma amatpersonas un prokuratūra vienkārši aizvēra krimināllietu neskatoties uz absolūti leģitīmu pierādījumu bāzi – 5(!) aculiecinieku rakstiskām liecībām, cietuma ārsta konstatētajiem brūcēm un sasitumiem, bet tiesu medicīnisko ekspertīzi nozīmēt atteicās, atsaucoties uz eksperta slēdzienu gandrīz pusgadu pēc miesas bojājumu raššanās. Eksperts O.Jaderbaums pat nemaz neapskatījās cietušo M.Putniņu, šis slēdziens tapa pamatojoties tikai uz cietuma ārsta ierakstiem ieslodzītā slimības vēsturē 2010.gada 26.maijā. Eksperta atzinumā tika norādīts, ka pārāk maz M.Putniņam esot miesas bojājumu, kas varētu atbilst liecinieku liecībās aprakstītajai sišanas intensitātei, līdz ar ko liecinieku liecības ir apšaubāmas un visi miesas bojājumi ieslodzītajam varēja rasties no kritiena atsitoties ar galvu pret grīdu (!) un turpmākās tiesu medicīnas ekspertīzes nozīmēšana neesot vajadzīga. Tāpat prokurors J.Kokorēvičs savā atbildē neatzīst, ka izmeklēšanas darbības būtu speciāli novilcinātas – eksperta slēdziena pieprasīšana 4 mēnešus pēc miesas bojājumu nodarīšanas fakta ir uzskatāma par normu. Arī 2011.gada 29.aprīlī virsprokurora p.i. A.Egle sūdzību par minētās lietas virzību atzina par nepamatotu un noraidāmu.

 

Tiesībsargājošās institūcijas kategoriski atsakās atzīt faktu par aizdomās turamā fizisku ietekmēšanu atrodoties ieslodzījuma vietā, pilnībā tiek ignorētas 5 liecinieku liecības, tās tiek nostādītas zemāk nekā cietuma apsargu (ieinteresētās puses) liecībām, krimināllietā vienkārši tiek pilnībā ignorēti miesas bojājumu nodarīšanas fakti. Miesas bojājumus konstatēja tikai cietuma ārsts, tiesu medicīnas eksperts pat netiek pat tuvu pielaisti cietušajam. Tomēr M.Putniņš un viņa aizstāvis uzstāja uz tiesu ekspertīzes veikšanu, uz ko 2011.gada 10.februārī Rīgas Centrālcietuma priekšnieka vietnieks pulkvedis V.Sergejevs raksta ka nav nekāda pamata tiesu medicīnas ekspertīzes veikšanai. Apsūdzētais M.Putniņš savu saistību ar Vaškeviča automašīnas spridzināšanu un gaļas pārstrādes uzņēmēju slepkavību pasūtīšanu pilnībā noliedz, apsūdzība ir balstīta tikai uz viena liecinieka sistemātiski mainītu liecību bāzes un pieņēmumiem, citi liecinieki tiesas zālē atzina, ka liecības pret M.Putniņu parakstīja pēc policijas prasības apmaiņā pret drošības līdzekļa maiņu. Pie tam 2011.gada 27.aprīlī stājās spēkā Vidzemes apgabaltiesas attaisnojošs spriedums M.Putniņa apsūdzībā nodokļu nemaksāšanā un naudas atmazgāšanā. Šī lieta kalpoja kā apsūdzības galvenais arguments prokuratūrai apsūdzētā motivācijai uzspridzināt Vaškeviču un nogalināt uzņēmējus.